Kas ir nodarbinātība?
Saturs
- Nodarbinātības definīcija
- Nodarbinātības laiks un kompensācija
- Sarunas par darba līgumu
- Darba un darba vide
- Valdības loma nodarbinātībā
Nodarbinātība ir algota darba līgums starp darba devēju un darbinieku. Šis termins attiecas uz personu, kuru pieņem darbā par algu vai maksu, lai veiktu darbu pie darba devēja. Lai arī darbinieki var vienoties par dažiem darba līguma elementiem, noteikumus lielākoties nosaka darba devējs. Šo līgumu var izbeigt arī darba devējs vai darbinieks.
Nodarbinātības definīcija
Nodarbinātība ir vienošanās starp darba devēju un darbinieku, ka darbinieks sniegs noteiktus pakalpojumus darbā. Darba līgums nodrošina, ka:
- Darbs notiks darba devēja norādītajā darba vietā, kas var būt no tālvadības mājām.
- Šis darbs ir paredzēts, lai sasniegtu darba devēju organizācijas mērķus un misiju.
- Apmaiņā par paveikto darbu darbinieks saņem kompensāciju.
Darba līgums atsevišķam darbiniekam var būt verbāla apmaiņa, rakstisks e-pasts vai darba piedāvājuma vēstule. Darba piedāvājums var tikt izteikts intervijā vai uzrakstīts oficiālā, oficiālā darba līgumā.
Nodarbinātības laiks un kompensācija
Darba līgumi ir atšķirīgi, jo tie var ietvert dažādas laika saistības un kompensācijas plānus.
Piemēram, nodarbinātība var būt:
- Stundas nepilnas slodzes darbs, par kuru tiek maksāta noteikta summa dolāros par katru nostrādāto stundu
- Pilna laika nodarbinātība, kurā indivīdi saņem algu un pabalstus no darba devēja par tādu uzdevumu izpildi, kuri nepieciešami noteiktā amatā
- Īsu laika posmu vai tas var ilgt 30–40 gadus pie tā paša darba devēja.
- Izmantojot elastīgu darbinieka darba grafiku vai pieprasot, lai darbinieks strādātu 40 stundu nedēļā ar stundu pusdienām un diviem 20 minūšu pārtraukumiem, vienu no rīta un otru pēcpusdienā - kā to prasa likums.
Kamēr darba devējs uztur vienošanos maksāt darbiniekam “un samaksāt laikā” un darbinieks vēlas turpināt strādāt pie darba devēja, darba attiecības turpināsies.
Nodarbinātība beidzas ar darba devēja vai darbinieka prerogatīvu. Jo īpaši vietās, kur ir tiesības strādāt pēc vēlēšanās, darba devēji var pārtraukt nodarbinātību vai darbinieki var atkāpties no jebkāda iemesla.
Sarunas par darba līgumu
Lai arī darbiniekam var būt iespēja sarunāties, nodarbinātības noteikumus un nosacījumus lielākoties nosaka darba devējs. Darbinieki var vienoties par noteiktiem līguma noteikumiem, piemēram, lielāku kompensāciju vai papildu brīvdienām, bet darba vietu, darba laiku, darba vidi un pat uzņēmuma kultūru nosaka darba devējs.
Labākais laiks sarunām par līgumu ir pirms darba piedāvājuma pieņemšanas, ja ir vajadzīgas tādas iespējas kā elastīgs darba grafiks.
Darba un darba vide
Darba devēja pienākums ir izveidot pozīcijas uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Tāpēc darba devējs nosaka visus darbinieka darba aspektus, piemēram, darba vietu, resursus, atbildību, stundas un algu. Turklāt ieguldījuma pakāpe, autonomija un pašpārliecinātība, ko darbinieks piedzīvo darbā, ir darba devēja vadības un nodarbinātības filozofijas blakusprodukts.
Darba vietas kultūras variē no autoritārām ar stingri centralizētu komandu ķēdi līdz darbiniekam orientētai videi, kurā darbinieki sniedz ieguldījumu un pieņem lēmumus. Katrai personai, kas vēlas nodrošināt ilgstošu darbu, jāatrod vide, kas viņiem nodrošina autonomiju, pilnvaras un gandarījumu.
Ja darbiniekam ir nesaskaņas ar darba devēju privātajā sektorā, darbiniekam ir vairākas iespējas. Viņi var nodot šo jautājumu savam vadītājam, doties uz cilvēkresursiem, aprunāties ar augstāko vadību vai arī paziņot. Tomēr pirms izvēlaties kādu no šīm iespējām, rūpīgi pārdomājiet. Profesionāli un bezpersoniski apsveriet, kā atrisināt domstarpības, lai nodrošinātu pozitīvu iznākumu.
Īpaši nepatīkamās situācijās darbinieks var meklēt palīdzību no darba ņēmēja puses nodarbinātības likuma jurista vai no sava Valsts darba departamenta (DOL) vai līdzvērtīga. Bet nav garantijas, ka tiesvedībā dominēs neapmierinātā darbinieka viedoklis.
Publiskajā sektorā arodbiedrību pārrunāts līgums var uzlabot darbinieka iespējas vienoties par vēlamajām izmaiņām.
Valdības loma nodarbinātībā
Amerikas Savienotajās Valstīs lielu daļu darba attiecību starp darba devēju un darbinieku regulē darba devēja vajadzības, rentabilitāte un vadības filozofija. Darba attiecības nosaka arī darbinieku pieejamība tirgū (t.i., mazāk pieejamu talantu, darbiniekam lielāka sarunu spēja) un darbinieku cerības uz viņu izvēlētajiem darba devējiem.
Tomēr arvien vairāk tiek pieņemti federālie un pavalsts likumi, kas nosaka darba attiecības un samazina darba devēju autonomiju, lai izvairītos no varas ļaunprātīgas izmantošanas. Darba devējiem ir svarīgi būt informētiem par pašreizējiem federālo un pavalsts valdības noteikumiem.
Darbiniekiem ir pieejamas arī tādas valdības struktūras kā DOL gan federālā, gan pavalsts līmenī. Šīm organizācijām ir uzdots izsekot darba statistikai, un tās var palīdzēt darbiniekiem strīdos ar darba devējiem.
